प्रान्त /prānta/
1. m., n.
1) граница, предел
2) край, конец
2. ( o—) adv. окончательно

существительное, м.р.

	sg.	du.	pl.
Nom.	prāntaḥ	prāntau	prāntāḥ
Gen.	prāntasya	prāntayoḥ	prāntānām
Dat.	prāntāya	prāntābhyām	prāntebhyaḥ
Instr.	prāntena	prāntābhyām	prāntaiḥ
Acc.	prāntam	prāntau	prāntān
Abl.	prāntāt	prāntābhyām	prāntebhyaḥ
Loc.	prānte	prāntayoḥ	prānteṣu
Voc.	prānta	prāntau	prāntāḥ

Существительное средний род

	ед.ч.	дв.ч.	мн.ч.
Nom.	prāntam	prānte	prāntāni
Gen.	prāntasya	prāntayoḥ	prāntānām
Dat.	prāntāya	prāntābhyām	prāntebhyaḥ
Instr.	prāntena	prāntābhyām	prāntaiḥ
Acc.	prāntam	prānte	prāntāni
Abl.	prāntāt	prāntābhyām	prāntebhyaḥ
Loc.	prānte	prāntayoḥ	prānteṣu
Voc.	prānta	prānte	prāntāni

Monier-Williams Sanskrit-English Dictionary
---

प्रान्त [ prānta ] [ prānta ] m. n. ( [ pra-anta ] ) (ifc. f ( [ ā ] ) .) edge , border , margin , verge , extremity , end Lit. MBh. Lit. Kāv. ( [ yauvana-pr ] , the end of youth Lit. Pañcat. ; [ oṣṭha-prāntau ] , the corners of the mouth Lit. L.)

[ prānta ] m. a point , tip (of a blade of grass) Lit. Kauś.

back part (of a carriage) Lit. Vikr. (ibc. , finally , eventually Lit. Kāv. Lit. Pañcat.)

thread end of a cloth Lit. L.

N. of a man g. [ aśvādi ]

mfn. dwelling near the boundaries Lit. DivyA7v.

---